Zeler

Gliemeži un tārpi labi attīstās mitros apstākļos, tāpēc tie biežāk sastopami gados, kad ir daudz nokrišņu. Tie patveras mitrās un pastāvīgi ēnainās vietās, kas kalpo arī kā ziemošanas vietas. No šīm slēptuvēm tās pavasarī migrē barības meklējumos. Tās labprāt ēd kāpostu un salātu lapas, burkānu saknes, kartupeļu bumbuļus, zemeņu augļus un bieži vien ierokas nokritušos augļos. Dārzos visbiežāk sastopamās sugas ir lielais gliemezis (attēlā uz lapas) un lauku gliemezis.

Izaugošo augu krišana ir biežs iemesls neveiksmēm dažādu dārzeņu, kā arī dekoratīvo augu priekšaudzēšanā. Lai gan ir iesaistīti vairāki mikroorganismi, tā ir sarežģīta slimība. Tās rašanos lielā mērā ietekmē audzēšanas apstākļi, ko audzētāji spēj nodrošināt augošajiem augiem, jo īpaši mājokļa apstākļos, kas faktiski veicina vai, gluži pretēji, vājina augošo augu dzīvotspēju un izturību. Galvenais priekšnoteikums sekmīgai jaunu dārzeņu vai puķu stādu audzēšanai ir optimālu apstākļu nodrošināšana, no kuriem vissvarīgākie ir gaisma, temperatūra un ūdens un to savstarpējais līdzsvars. To pamatā jābūt arī dažādu dārzeņu un ziedu veidu prasībām. Jebkurā gadījumā centieties stādus izvietot dzīvokļa gaišākajās vietās un regulēt telpas temperatūru, lai augi neaizsvītos vājā apgaismojumā. Rūpīgi jārīkojas arī ar ūdeni. Regulāri pārbaudiet augsnes mitrumu un neļaujiet tai pilnībā izžūt, taču neļaujiet tai pārmitrināties. Šeit jāmin arī nepieciešamība sēšanas traukos nodrošināt drenāžu, lai augsne būtu pietiekami gaisīga. Sēšanai vienmēr jāizmanto svaiga augsne, kas nav pārāk bagāta ar barības vielām, jo jaunajiem augiem nav nepieciešams daudz barības vielu. Gluži pretēji, augsnes pārsālīšana (pārmērīga mēslošana) var izraisīt sakņu bojājumus, caur kurām augsnes mikroorganismi var viegli iekļūt jaunajos augos. Papildus vispusīgai kopšanai iesētos dārzeņus un puķes pēc sējas var profilaktiski apstrādāt ar Previcur 607 SL. Lietojiet 2-5 litrus šķīduma uz 1 m2.

Selerijas lapu plankumainība (Septoria apii) ir nopietnākā selerijas sēnīšu slimība. Tā skar visas zaļās augu daļas un rada uz tām nelielu brūnu plankumu. Visvairāk tiek skartas apakšējās lapas, kas pakāpeniski kļūst brūnas un nokalst. Pavairošanas stādījumos sēne uzbrūk arī ziedošajiem stublājiem un vēlāk arī sēklām, kas papildus slimajām augu atliekām var būt svarīgs infekcijas avots nākamajā veģetācijas periodā. Seleriju septorioze izplatās galvenokārt lietainā laikā, bet dārzos to var veicināt arī bieža apūdeņošana un seleriju audzēšana ēnainās vietās vai blīvi kuplos.