Spinātu dārzeņi
Spinātu dārzeņi ir lapu dārzeņu grupa, kuras kopīgā iezīme ir tā, ka tos galvenokārt patērē kā jaunas lapas. Pazīstamākais šīs grupas pārstāvis ir spināti (Spinacia oleracea), bet tajā ietilpst arī Jaunzēlandes spināti (Tetragonia tetragonioides) un skābenes (Rumex acetosa), kuriem ir līdzīgs pielietojums virtuvē. Spinātu dārzeņi ir uzturvērtīgi, bagāti ar vitamīniem, minerālvielām un šķiedrvielām.
Jaunzēlandes spināti – audzēšana
Jaunzēlandes spināti ir termofīls augs, kas izcelsmes vieta ir dienvidu puslodē. Atšķirībā no klasiskajiem spinātiem, tie neuzplaukst ātri, tādēļ nodrošina ilgāku ražu, īpaši vasarā. Tos audzē no sēklām, kuras sēj pēc pēdējiem sala periodiem, kad augsne sasilst. Augs ir ložņājošs vai zarots, tam nepieciešama saulaina vieta un daudz mitruma. Novāc jaunos dzinumus vai lapas, kuras pakāpeniski noplūc.
Spināti: audzēšana un izmantošana virtuvē
Spināti ir neprasīgi dārzeņi, kas labi aug gan pavasarī, gan rudenī. Tam patīk irdena, barojoša augsne un daļējs ēnā. To sēj tieši dobē, vēlams no februāra līdz aprīlim vai no augusta līdz septembra vidum. Tas aug ātri – jaunos lapu var novākt jau 4–6 nedēļas pēc sēšanas. Ja sēj blīvāk, lapas ir maigākas un piemērotas patēriņam neapstrādātā veidā. Svaigi spināti ir maigi un garšīgi, ideāli piemēroti salātiem, smūtijiem, garnīriem vai kā piedeva gaļai. Vienkāršākais veids, kā tos pagatavot, ir īsi blanšēt (iegremdēt karstā ūdenī), kas saglabā to krāsu un uzturvielas. Tie ir piemēroti arī makaroniem, zupām vai kā pamats spinātu omletēm.
Spinātu audzēšana podā Svaigus
spinātus var baudīt pat uz balkona – viss, kas nepieciešams, ir lielāks pods, labas kvalitātes substrāts un regulāra laistīšana. Ir svarīgi izvēlēties vietu, kas nav pakļauta tiešai saules gaismai visu dienu, lai augs nepārkarst. Sējiet sekli, apmēram 1 cm zem virsmas. Ja podā ir pietiekami daudz vietas, spināti izaugs līdz pienācīgam izmēram pat pilsētas apstākļos.
Kad sēt spinātus
Spinātus var sēt pavasarī un rudenī. Lai iegūtu pavasara ražu, sējiet pēc iespējas agrāk, parasti no februāra beigām līdz aprīlim. Lai iegūtu rudens ražu, sējiet no augusta vidus līdz septembra vidum. Siltā laikā spināti ātri izaug, tāpēc rudens ir ideālāks to audzēšanai.
Spinātu stādīšana pavasarī
Pavasarī ir svarīgi neaizkavēties ar sēju. Jo siltāks laiks, jo ātrāk spināti izaugs. Augsne jāuztur mitra, ideāli ar komposta piedevu. Sējiet rindās 20–30 cm attālumā, viegli iestrādājot sēklas augsnē.
Vai spināti satur dzelzi?
Spināti ir pazīstami ar savu dzelzs saturu, lai gan tas nav tik augsts, kā ilgi tika uzskatīts. Turklāt spinātu dzelzs ir nehemoglobīna formā, ko organisms uzsūc mazāk efektīvi. Dzelzs uzsūkšanos no spinātiem var uzlabot, kombinējot tos ar pārtikas produktiem, kas bagāti ar C vitamīnu, piemēram, citronu sulu vai papriku. Tomēr spināti ir vērtīgs dzelzs, folijskābes un citu svarīgu uzturvielu avots.
Jaunzēlandes spināti – audzēšana
Jaunzēlandes spināti ir termofīls augs, kas izcelsmes vieta ir dienvidu puslodē. Atšķirībā no klasiskajiem spinātiem, tie neuzplaukst ātri, tādēļ nodrošina ilgāku ražu, īpaši vasarā. Tos audzē no sēklām, kuras sēj pēc pēdējiem sala periodiem, kad augsne sasilst. Augs ir ložņājošs vai zarots, tam nepieciešama saulaina vieta un daudz mitruma. Novāc jaunos dzinumus vai lapas, kuras pakāpeniski noplūc.
Spināti: audzēšana un izmantošana virtuvē
Spināti ir neprasīgi dārzeņi, kas labi aug gan pavasarī, gan rudenī. Tam patīk irdena, barojoša augsne un daļējs ēnā. To sēj tieši dobē, vēlams no februāra līdz aprīlim vai no augusta līdz septembra vidum. Tas aug ātri – jaunos lapu var novākt jau 4–6 nedēļas pēc sēšanas. Ja sēj blīvāk, lapas ir maigākas un piemērotas patēriņam neapstrādātā veidā. Svaigi spināti ir maigi un garšīgi, ideāli piemēroti salātiem, smūtijiem, garnīriem vai kā piedeva gaļai. Vienkāršākais veids, kā tos pagatavot, ir īsi blanšēt (iegremdēt karstā ūdenī), kas saglabā to krāsu un uzturvielas. Tie ir piemēroti arī makaroniem, zupām vai kā pamats spinātu omletēm.
Spinātu audzēšana podā Svaigus
spinātus var baudīt pat uz balkona – viss, kas nepieciešams, ir lielāks pods, labas kvalitātes substrāts un regulāra laistīšana. Ir svarīgi izvēlēties vietu, kas nav pakļauta tiešai saules gaismai visu dienu, lai augs nepārkarst. Sējiet sekli, apmēram 1 cm zem virsmas. Ja podā ir pietiekami daudz vietas, spināti izaugs līdz pienācīgam izmēram pat pilsētas apstākļos.
Kad sēt spinātus
Spinātus var sēt pavasarī un rudenī. Lai iegūtu pavasara ražu, sējiet pēc iespējas agrāk, parasti no februāra beigām līdz aprīlim. Lai iegūtu rudens ražu, sējiet no augusta vidus līdz septembra vidum. Siltā laikā spināti ātri izaug, tāpēc rudens ir ideālāks to audzēšanai.
Spinātu stādīšana pavasarī
Pavasarī ir svarīgi neaizkavēties ar sēju. Jo siltāks laiks, jo ātrāk spināti izaugs. Augsne jāuztur mitra, ideāli ar komposta piedevu. Sējiet rindās 20–30 cm attālumā, viegli iestrādājot sēklas augsnē.
Vai spināti satur dzelzi?
Spināti ir pazīstami ar savu dzelzs saturu, lai gan tas nav tik augsts, kā ilgi tika uzskatīts. Turklāt spinātu dzelzs ir nehemoglobīna formā, ko organisms uzsūc mazāk efektīvi. Dzelzs uzsūkšanos no spinātiem var uzlabot, kombinējot tos ar pārtikas produktiem, kas bagāti ar C vitamīnu, piemēram, citronu sulu vai papriku. Tomēr spināti ir vērtīgs dzelzs, folijskābes un citu svarīgu uzturvielu avots.