Augšanas regulatori
Augšanas regulatori ir vielas, kas ietekmē fizioloģiskos procesus augos – tie kontrolē dīgšanu, augšanu, sakņu veidošanos, ziedēšanu, augļu veidošanos, nogatavināšanu vai augu audu novecošanos. Tās var būt iegūtas tieši no augiem (tā saucamie augu hormoni vai fitohormoni), bet dārzkopībā bieži izmanto arī sintētiskos regulatorus, lai imitētu šos dabiskos hormonus vai bloķētu to iedarbību.
Augšanas regulatoru
grupas Galvenās augšanas regulatoru grupas ir auksīni, giberelīni, citokinīni, etilēns un absciskā skābe – katrai no tām ir specifiska loma un atšķirīga ietekme uz augu.
Auksīni veicina sakņu veidošanos un šūnu pagarināšanos, tāpēc tos izmanto preparātos, piemēram, Stimulax, lai veicinātu spraudeņu sakņu veidošanos.
Gibberelīni veicina dīgšanu un augšanu augstumā, bet dažiem augiem arī ziedēšanu.
Citokinīni stimulē šūnu dalīšanos un dzinumu veidošanos – tos galvenokārt izmanto augu reģenerācijā vai audu kultūrās.
Etilēns ir pazīstams kā gāze, kas paātrina augļu nogatavināšanos, bet augstākās koncentrācijās tas var kavēt augšanu un izraisīt lapu krišanu.
Abscisīnskābe, savukārt, palēnina augšanu un izraisa augu dormantā stadiju – tā ir svarīga sēklu nogatavināšanai un stresa reakcijām.
Dārzkopībā augšanas regulatori tiek izmantoti dažādās situācijās – lai paātrinātu sakņu veidošanos augu pavairošanas laikā, lai saīsinātu dzinumus (piemēram, pārāk spēcīgiem viengadīgajiem augiem), lai harmonizētu ziedēšanu, uzlabotu augļu veidošanos, nogatavināšanas sinhronizēšanai vai pat kultūraugu glabāšanas laika pagarināšanai. Augšanas
regulatori nav mēslošanas līdzekļi
Ir svarīgi atzīmēt, ka regulatori nav mēslošanas līdzekļi – tie nesniedz barības vielas, bet "virza" augu augt vai nest augļus atbilstoši audzētāja vajadzībām. Nepareizi lietojot, tie var vājināt vai pat bojāt augu, tāpēc ir svarīgi ievērot ieteicamo devu un lietošanas laiku. Vidusmēra dārznieks parasti savā darbībā nesastopas ar sintētiskajiem augšanas regulatoriem, izņemot gadījumus, kad izmanto sakņu stimulantus, piemēram, Stimulax.
Augšanas regulatoru
grupas Galvenās augšanas regulatoru grupas ir auksīni, giberelīni, citokinīni, etilēns un absciskā skābe – katrai no tām ir specifiska loma un atšķirīga ietekme uz augu.
Auksīni veicina sakņu veidošanos un šūnu pagarināšanos, tāpēc tos izmanto preparātos, piemēram, Stimulax, lai veicinātu spraudeņu sakņu veidošanos.
Gibberelīni veicina dīgšanu un augšanu augstumā, bet dažiem augiem arī ziedēšanu.
Citokinīni stimulē šūnu dalīšanos un dzinumu veidošanos – tos galvenokārt izmanto augu reģenerācijā vai audu kultūrās.
Etilēns ir pazīstams kā gāze, kas paātrina augļu nogatavināšanos, bet augstākās koncentrācijās tas var kavēt augšanu un izraisīt lapu krišanu.
Abscisīnskābe, savukārt, palēnina augšanu un izraisa augu dormantā stadiju – tā ir svarīga sēklu nogatavināšanai un stresa reakcijām.
Dārzkopībā augšanas regulatori tiek izmantoti dažādās situācijās – lai paātrinātu sakņu veidošanos augu pavairošanas laikā, lai saīsinātu dzinumus (piemēram, pārāk spēcīgiem viengadīgajiem augiem), lai harmonizētu ziedēšanu, uzlabotu augļu veidošanos, nogatavināšanas sinhronizēšanai vai pat kultūraugu glabāšanas laika pagarināšanai. Augšanas
regulatori nav mēslošanas līdzekļi
Ir svarīgi atzīmēt, ka regulatori nav mēslošanas līdzekļi – tie nesniedz barības vielas, bet "virza" augu augt vai nest augļus atbilstoši audzētāja vajadzībām. Nepareizi lietojot, tie var vājināt vai pat bojāt augu, tāpēc ir svarīgi ievērot ieteicamo devu un lietošanas laiku. Vidusmēra dārznieks parasti savā darbībā nesastopas ar sintētiskajiem augšanas regulatoriem, izņemot gadījumus, kad izmanto sakņu stimulantus, piemēram, Stimulax.