+421 915 420 295 +421 915 420 295 | PIRMDIENA - PIEKTDIENA 9:00 - 16:00
Facebook Youtube Instagram
Lēti aerosoli - Interneta veikals
0
Grozs
Košík
0,00 €

Menu

Pupiņas

Mises uz pupiņām
Vispazīstamākie un visizplatītākie kaitēkļi ir laputis. To kaitīgums galvenokārt slēpjas tajā, ka tās sūc augu sulas tādā daudzumā, ka tās nespēj tās izmantot. Tāpēc lipīgi sulu pilieni, kas izgājuši cauri to gremošanas traktam (ko sauc par medusrasu), piesārņo apakšējās lapas, uz kurām vēlāk veidojas melngalvītes. Mārīšu kaitīgumu palielina tas, ka tās īsā laikā var ļoti ātri savairoties. Tās ne tikai sūc augu sulas, bet arī nodara kaitējumu, pārnēsājot dažādas vīrusu izraisītas slimības (piemēram, plūmju kurkuliozi). Visas laputu sugas ziemo olu veidā uz atsevišķām augu sugām. Dažas sugas vasaras sākumā lido (migrē) uz vasaras saimniekaugiem, no kuriem rudenī atgriežas, lai dētu ziemojošās olas.
Rietumu bārkstgalvīte
Kšķi ir sīki, tievi, aptuveni 1-3 mm lieli kukaiņi. Tiem ir 2 pāri šauru, bezkrāsainu spārnu, kas visapkārt apvīti ar garām uzacīm. Spārni izskatās, it kā tiem būtu raupjas malas, no kā arī cēlies šā kukaiņa nosaukums. Atkarībā no sugas pieaugušie trusīši ir melnā vai dzeltenbrūnā krāsā, bet tiem var būt sarkanas, melnas vai baltas zīmes. Ja tās tiek traucētas, tās bieži vien aizlec prom. Lūpuļi ir līdzīgi pieaugušajiem, bet tiem nav spārnu un tie ir gaišāki. Fritilāru olas ir caurspīdīgas, nierveidīgas un aptuveni 0,3 mm lielas.
Bukleti komats
Vaboles katru gadu nodara uguns postījumus augošajiem augiem. Īpaši smagi bojājumi rodas tad, kad augiem augt traucē sausi un auksti laikapstākļi. Savukārt, ja pavasarī ir pietiekams mitrums, augi ātri kompensē lapu bojājumus. Sakņu bumbuļu zudums samazina ražas apjomu. Lārpu bojātajām saknēm mēdz uzbrukt sēnīšu slimības. Līdzīgi kaitē arī citas Sitona sugas.
Magoņu upe
Magoņu mārīte pieder pie dicikliskajām, fakultatīvi migrējošajām mātēm. Tai ir pilns attīstības cikls, un tā laikā tā maina divu veidu saimniekaugus. Tā pārziemo olu stadijā uz primārā saimnieka, kas ir Eirāzijas ūdenszāle un parastā vīgrieze. Pavasarī, no marta beigām līdz aprīļa sākumam, izšķiļas nimfas, no kurām izšķiļas mātītes atradējas. No tām uz primārā saimnieka veidojas divas spārnotu mātīšu paaudzes. Aprīļa vidū tās sāk migrēt uz sekundāro saimniekorganismu, galvenokārt cukurbietēm, bet arī pupām, magonēm un dažām nezālēm. Masveida lidojums notiek maija vidū. Lidojošās mātītes pulcējas uz lapu apakšējās puses kultūraugu malās. Mātītes dzemdē dzīvus kāpurus, tādējādi veidojot kolonijas, kas ir slimības uzliesmojumi. No tām tārpi izplatās tālāk augājā.