Semioķimikālijas

Semiokemikālija ir ķīmiska viela, kas kalpo kā informācijas nesējs starp organismiem. Dabā to galvenokārt izmanto kukaiņi, augi un dzīvnieki savstarpējai saziņai – piemēram, lai piesaistītu partneri, brīdinātu par briesmām, iezīmētu teritoriju vai signalizētu par barību. Plašākā nozīmē tās ir signālvielas, kurām ir ekoloģiska funkcija – tās neuzbrūk un nesabojā, bet ietekmē citu organismu uzvedību.

Padoms: Vapsvas un lapsenes sazinās savā starpā, izmantojot šādas vielas briesmu gadījumā. Vairāk par to lasiet rakstā par daudzu cilvēku baidītajiem hornetiem.

Pamata
semiokemikāliju veidi – Feromoni – vielas, ko izmanto saziņai starp vienas sugas indivīdiem (piemēram, sieviete izdala dzimuma feromonu, kas piesaista vīrieti).
– Alelokemikālijas – vielas, kas darbojas starp dažādām sugām un tiek iedalītas, piemēram, kairomonēs (labvēlīgas saņēmējam), alomonēs (labvēlīgas nosūtītājam) vai sinomonēs (labvēlīgas abām pusēm).

Lauksaimniecībā un dārzkopībā semiokemikālijas ir praktiski pielietojamas, jo īpaši bioloģiskajā augu aizsardzībā. Tie palīdz:
– noķert kaitēkļus, izmantojot feromonu slazdus,
– uzraudzīt kukaiņu klātbūtni augļu dārzos vai siltumnīcās,
– samazināt apsmidzināšanas apjomu, pateicoties mērķtiecīgai aizsardzībai,
– vai pat sajaukt kaitēkļus, izmantojot tā sauktos traucējošos feromonus, kas neļauj tēviņiem atrast mātītes.

Semiokemikālijas ir videi draudzīgas, jo tās nekaitē derīgiem kukaiņiem vai cilvēkiem un netraucē barības ķēdi. To izmantošana ir viens no modernajiem un ekoloģiskajiem līdzekļiem integrētajā augu aizsardzības pārvaldībā.