Augu reģenerācija

Augu reģenerācija ir augu spēja atjaunot bojātas vai zaudētas daļas vai izveidot jaunus organus no esošajiem audiem. Tas ir dabisks process, kas ļauj augiem izdzīvot pēc traumām, kaitēkļu uzbrukumiem, stresa apstākļiem, bet arī, piemēram, vairoties (ar spraudeņiem).

Regenerācija var notikt vairākos veidos – piemēram, kad pēc griešanas veidojas jauns dzinums, no bojātās vietas aug saknes vai kad no lapas vai stumbra veidojas pilnīgi jauns augs. Šī spēja ir pamats augu veģetatīvai pavairošanai, audzēšanai no spraudeņiem, potēšanai vai audu kultūrai laboratorijas apstākļos.

Padoms: Kā potēt aiz mizas, potēt vai inokulēt augļu kokus? Lasiet par to mūsu blogā.

Regenerācijas pamatā ir augu šūnu spēja mainīt savu funkciju un "pārprogrammēt" sevi – piemēram, normāla šūna var kļūt par šūnu, kas veido jaunu sakni vai pumpuru. Šo parādību sauc par totipotentitāti, un tā ir raksturīga tikai augiem.

Praksē reģenerācija tiek izmantota ne tikai dārzkopībā, bet arī selekcijā un biotehnoloģijā. Tomēr reģenerāciju ietekmē vairāki faktori – augu sugas, audu vecums, vides apstākļi un augšanas regulatoru izmantošana. Piemēram, auksīni veicina sakņu veidošanos, bet citokinīni veicina šūnu dalīšanos un dzinumu veidošanos. Regenerāciju

var bieži novērot dārzos – pēc krūma apgriešanas sāk augt jauni dzinumi; pēc dzinuma nolaušanas augs sadzīst, un no atzara var izaugt pilnīgi jauns augs.