Ērkšķogas

Uz ērkšķogām sastopami divi miltrasas veidi. Amerikāņu ērkšķogu miltrasu izraisa sēne Sphaerotheca mors uvae, Eiropas miltrasu - sēne Microsphaera grossulariae. Amerikāņu ērkšķogu miltrasa ir postošāka un galvenokārt skar ērkšķogenes. Uz jāņogām, jo īpaši upenēm, tā inficē letorastu galus. Amerikas ērkšķogu miltrasai raksturīga bieza, bālgana apakškārta, kas vēlāk kļūst tumši brūna. Vēlāk šajā micēlijā veidojas sēņu augļķermeņi, kas pārziemo uz inficētajām augu daļām un pavasarī izdala "askosporas", izraisot pavasara infekciju. Eiropas ērkšķogu miltrasa uzbrūk tikai ērkšķogu lapām, uz kurām veidojas reti sastopams balts micēlijs.

Upeņu rūsas ierosinātājs ir sēne Cronartium ribicola. Tā pieder pie divu saimnieku rūsām. Tā pārziemo uz gludās priedes (Pinus strobus), no kuras pavasarī sporas pārnesas uz jāņogu lapām, kur tās dīgst mitrumā. Uz jāņogu lapu apakšējās puses parādās tā saukto vasaras sporu nogulsnes, bet vasaras beigās - pavedienveida ziemas sporu nogulsnes, kas spēj inficēt tikai vējbikses. Upeņu rūsas visvairāk kaitē upenēm. Ja infekcija ir spēcīga, rodas brūnēšana, nokalšana un priekšlaicīga lapu nokrišana.