Augšanas sezona

Augšanas periods ir gada laiks, kad augiem ir piemēroti apstākļi augšanai, attīstībai un augļu veidošanai. Tas galvenokārt ir periods, kad temperatūra ir pietiekami augsta un klimatiskie apstākļi ir labvēlīgi, lai augi varētu efektīvi veikt fotosintēzi, tādējādi attīstīties un ražot ražu. Praksē augšanas sezonu uzrauga atbilstoši to dienu skaitam gadā, kad vidējā diennakts temperatūra nenokrītas zem noteiktas robežas, visbiežāk 5 °C vai 10 °C, atkarībā no audzētās kultūras veida.

Ko nozīmē veģetācijas periods lauksaimniecībā?
Lauksaimniecībā termins „veģetācijas periods” ir ļoti svarīgs, jo tas nosaka, kādas kultūras var audzēt konkrētā teritorijā. Īsāks veģetācijas periods nozīmē, ka ir vērts audzēt ātri nogatavojušās sugas vai agrīnās šķirnes. Savukārt reģionos ar garāku veģetācijas periodu ir iespējams audzēt prasīgākas kultūras ar garāku nogatavināšanas ciklu.

Kādi faktori ietekmē augšanas sezonu
Temperatūra ir vissvarīgākais faktors, bet nozīmīga loma ir arī nokrišņiem, ūdens pieejamībai, saules spīdēšanas ilgumam, augstumam virs jūras līmeņa un augsnes tipam. Katrs no šiem faktoriem var pagarināt vai saīsināt veģetācijas periodu.

Kā veģetācijas periods atšķiras dažādos klimatiskajos apstākļos
Slovākijas siltās zemienēs veģetācijas periods var ilgt vairāk nekā 220 dienas, bet kalnu apgabalos tas bieži ir īsāks par 150 dienām. Pasaules tropu reģionos augšanas periods ilgst praktiski visu gadu, bet subpolārajās zonās tas ir ļoti īss un ierobežots līdz tikai dažām vasaras nedēļām.

Kas ir augšanas periods
? Termini „augšanas periods” un „vegetācijas periods” bieži tiek lietoti kā sinonīmi, bet tie nav pilnīgi vienādi. Augšanas periods ir laika posms, kad apstākļi ir piemēroti augu augšanai. Augšanas periods ir konkrēta gada daļa, kad augi faktiski aug – piemēram, Slovākijā lielākajai daļai kultūraugu tas ir pavasaris un vasara.